With Bāhiya · Translation: Bhikkhu Sujato, SuttaCentral
Parallels & more translations on SuttaCentral
Evaṁ
me
sutaṁ—
ekaṁ
samayaṁ
bhagavā
sāvatthiyaṁ
viharati
jetavane
anāthapiṇḍikassa
ārāme.
Tena
kho
pana
samayena
bāhiyo
dārucīriyo
suppārake
paṭivasati
samuddatīre
sakkato
garukato
mānito
pūjito
apacito
lābhī
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ.
Atha
kho
bāhiyassa
dārucīriyassa
rahogatassa
paṭisallīnassa
evaṁ
cetaso
parivitakko
udapādi:
“ye
kho
keci
loke
arahanto
vā
arahattamaggaṁ
vā
samāpannā,
ahaṁ
tesaṁ
aññataro”ti.
Atha
kho
bāhiyassa
dārucīriyassa
purāṇasālohitā
devatā
anukampikā
atthakāmā
bāhiyassa
dārucīriyassa
cetasā
cetoparivitakkamaññāya
yena
bāhiyo
dārucīriyo
tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā
bāhiyaṁ
dārucīriyaṁ
etadavoca:
“neva
kho
tvaṁ,
bāhiya,
arahā,
nāpi
arahattamaggaṁ
vā
samāpanno.
Sāpi
te
paṭipadā
natthi
yāya
tvaṁ
arahā
vā
assa
arahattamaggaṁ
vā
samāpanno”ti.
“Atha
ke
carahi
sadevake
loke
arahanto
vā
arahattamaggaṁ
vā
samāpannā”ti?
“Atthi,
bāhiya,
uttaresu
janapadesu
sāvatthī
nāma
nagaraṁ.
Tattha
so
bhagavā
etarahi
viharati
arahaṁ
sammāsambuddho.
So
hi,
bāhiya,
bhagavā
arahā
ceva
arahattāya
ca
dhammaṁ
desetī”ti.
Atha
kho
bāhiyo
dārucīriyo
tāya
devatāya
saṁvejito
tāvadeva
suppārakamhā
pakkāmi.
Sabbattha
ekarattiparivāsena
yena
sāvatthī
jetavanaṁ
anāthapiṇḍikassa
ārāmo
tenupasaṅkami.
Tena
kho
pana
samayena
sambahulā
bhikkhū
abbhokāse
caṅkamanti.
Atha
kho
bāhiyo
dārucīriyo
yena
te
bhikkhū
tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā
te
bhikkhū
etadavoca:
“kahaṁ
nu
kho,
bhante,
etarahi
bhagavā
viharati
arahaṁ
sammāsambuddho?
Dassanakāmamhā
mayaṁ
taṁ
bhagavantaṁ
arahantaṁ
sammāsambuddhan”ti.
“Antaragharaṁ
paviṭṭho
kho,
bāhiya,
bhagavā
piṇḍāyā”ti.
Atha
kho
bāhiyo
dārucīriyo
taramānarūpo
jetavanā
nikkhamitvā
sāvatthiṁ
pavisitvā
addasa
bhagavantaṁ
sāvatthiyaṁ
piṇḍāya
carantaṁ
pāsādikaṁ
pasādanīyaṁ
santindriyaṁ
santamānasaṁ
uttamadamathasamathamanuppattaṁ
dantaṁ
guttaṁ
yatindriyaṁ
nāgaṁ.
Disvāna
yena
bhagavā
tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā
bhagavato
pāde
sirasā
nipatitvā
bhagavantaṁ
etadavoca:
“desetu
me,
bhante,
bhagavā
dhammaṁ;
desetu
sugato
dhammaṁ,
yaṁ
mamassa
dīgharattaṁ
hitāya
sukhāyā”ti.
Evaṁ
vutte,
bhagavā
bāhiyaṁ
dārucīriyaṁ
etadavoca:
“akālo
kho
tāva,
bāhiya,
antaragharaṁ
paviṭṭhamhā
piṇḍāyā”ti.
Dutiyampi
kho
bāhiyo
dārucīriyo
bhagavantaṁ
etadavoca:
“dujjānaṁ
kho
panetaṁ,
bhante,
bhagavato
vā
jīvitantarāyānaṁ,
mayhaṁ
vā
jīvitantarāyānaṁ.
Desetu
me,
bhante,
bhagavā
dhammaṁ;
desetu
sugato
dhammaṁ,
yaṁ
mamassa
dīgharattaṁ
hitāya
sukhāyā”ti.
Dutiyampi
kho
bhagavā
bāhiyaṁ
dārucīriyaṁ
etadavoca:
“akālo
kho
tāva,
bāhiya,
antaragharaṁ
paviṭṭhamhā
piṇḍāyā”ti.
Tatiyampi
kho
bāhiyo
dārucīriyo
bhagavantaṁ
etadavoca:
“dujjānaṁ
kho
panetaṁ,
bhante,
bhagavato
vā
jīvitantarāyānaṁ,
mayhaṁ
vā
jīvitantarāyānaṁ.
Desetu
me,
bhante,
bhagavā
dhammaṁ;
desetu
sugato
dhammaṁ,
yaṁ
mamassa
dīgharattaṁ
hitāya
sukhāyā”ti.
“Tasmātiha
te,
bāhiya,
evaṁ
sikkhitabbaṁ:
‘diṭṭhe
diṭṭhamattaṁ
bhavissati,
sute
sutamattaṁ
bhavissati,
mute
mutamattaṁ
bhavissati,
viññāte
viññātamattaṁ
bhavissatī’ti.
Evañhi
te,
bāhiya,
sikkhitabbaṁ.
Yato
kho
te,
bāhiya,
diṭṭhe
diṭṭhamattaṁ
bhavissati,
sute
sutamattaṁ
bhavissati,
mute
mutamattaṁ
bhavissati,
viññāte
viññātamattaṁ
bhavissati,
tato
tvaṁ,
bāhiya,
na
tena.
Yato
tvaṁ,
bāhiya,
na
tena;
tato
tvaṁ,
bāhiya,
na
tattha.
Yato
tvaṁ,
bāhiya,
na
tattha,
tato
tvaṁ,
bāhiya,
nevidha
na
huraṁ
na
ubhayamantarena.
Esevanto
dukkhassā”ti.
Atha kho bāhiyassa dārucīriyassa bhagavato imāya saṅkhittāya dhammadesanāya tāvadeva anupādāya āsavehi cittaṁ vimucci.
Atha
kho
bhagavā
bāhiyaṁ
dārucīriyaṁ
iminā
saṅkhittena
ovādena
ovaditvā
pakkāmi.
Atha
kho
acirapakkantassa
bhagavato
bāhiyaṁ
dārucīriyaṁ
gāvī
taruṇavacchā
adhipatitvā
jīvitā
voropesi.
Atha
kho
bhagavā
sāvatthiyaṁ
piṇḍāya
caritvā
pacchābhattaṁ
piṇḍapātapaṭikkanto
sambahulehi
bhikkhūhi
saddhiṁ
nagaramhā
nikkhamitvā
addasa
bāhiyaṁ
dārucīriyaṁ
kālaṅkataṁ;
disvāna
bhikkhū
āmantesi:
“gaṇhatha,
bhikkhave,
bāhiyassa
dārucīriyassa
sarīrakaṁ;
mañcakaṁ
āropetvā
nīharitvā
jhāpetha;
thūpañcassa
karotha.
Sabrahmacārī
vo,
bhikkhave,
kālaṅkato”ti.
“Evaṁ,
bhante”ti
kho
te
bhikkhū
bhagavato
paṭissutvā
bāhiyassa
dārucīriyassa
sarīrakaṁ
mañcakaṁ
āropetvā
nīharitvā
jhāpetvā
thūpañcassa
katvā
yena
bhagavā
tenupasaṅkamiṁsu;
upasaṅkamitvā
bhagavantaṁ
abhivādetvā
ekamantaṁ
nisīdiṁsu.
Ekamantaṁ
nisinnā
kho
te
bhikkhū
bhagavantaṁ
etadavocuṁ:
“daḍḍhaṁ,
bhante,
bāhiyassa
dārucīriyassa
sarīraṁ,
thūpo
cassa
kato.
Tassa
kā
gati,
ko
abhisamparāyo”ti?
“Paṇḍito,
bhikkhave,
bāhiyo
dārucīriyo
paccapādi
dhammassānudhammaṁ;
na
ca
maṁ
dhammādhikaraṇaṁ
vihesesi.
Parinibbuto,
bhikkhave,
bāhiyo
dārucīriyo”ti.
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:
“Yattha
āpo
ca
pathavī,
tejo
vāyo
na
gādhati;
Na
tattha
sukkā
jotanti,
ādicco
nappakāsati;
Na
tattha
candimā
bhāti,
tamo
tattha
na
vijjati.
Yadā
ca
attanāvedi,
muni
monena
brāhmaṇo;
Atha
rūpā
arūpā
ca,
sukhadukkhā
pamuccatī”ti.
Dasamaṁ.
Ayampi
udāno
vutto
bhagavatā
iti
me
sutanti.
Bodhivaggo
paṭhamo.
Lite mode — plain HTML for e-readers and old browsers. Full version