The Shorter Discourse on the Mass of Suffering · Translation: Bhikkhu Sujato, SuttaCentral
Parallels & more translations on SuttaCentral
Glossing 22/23 — reload to see new stanzas.
Ekamidāhaṁ,
mahānāma,
samayaṁ
rājagahe
viharāmi
gijjhakūṭe
pabbate.
Tena
kho
pana
samayena
sambahulā
nigaṇṭhā
isigilipasse
kāḷasilāyaṁ
ubbhaṭṭhakā
honti
āsanapaṭikkhittā,
opakkamikā
dukkhā
tibbā
kharā
kaṭukā
vedanā
vedayanti.
Atha
khvāhaṁ,
mahānāma,
sāyanhasamayaṁ
paṭisallānā
vuṭṭhito
yena
isigilipasse
kāḷasilā
yena
te
nigaṇṭhā
tenupasaṅkamiṁ;
upasaṅkamitvā
te
nigaṇṭhe
etadavocaṁ:
‘kiṁ
nu
tumhe,
āvuso
nigaṇṭhā,
ubbhaṭṭhakā
āsanapaṭikkhittā,
opakkamikā
dukkhā
tibbā
kharā
kaṭukā
vedanā
vedayathā’ti?
Evaṁ
vutte,
mahānāma,
te
nigaṇṭhā
maṁ
etadavocuṁ:
‘nigaṇṭho,
āvuso,
nāṭaputto
sabbaññū
sabbadassāvī
aparisesaṁ
ñāṇadassanaṁ
paṭijānāti:
“carato
ca
me
tiṭṭhato
ca
suttassa
ca
jāgarassa
ca
satataṁ
samitaṁ
ñāṇadassanaṁ
paccupaṭṭhitan”ti.
So
evamāha:
“atthi
kho
vo,
nigaṇṭhā,
pubbe
pāpakammaṁ
kataṁ,
taṁ
imāya
kaṭukāya
dukkarakārikāya
nijjīretha;
yaṁ
panettha
etarahi
kāyena
saṁvutā
vācāya
saṁvutā
manasā
saṁvutā
taṁ
āyatiṁ
pāpassa
kammassa
akaraṇaṁ;
iti
purāṇānaṁ
kammānaṁ
tapasā
byantibhāvā,
navānaṁ
kammānaṁ
akaraṇā,
āyatiṁ
anavassavo;
āyatiṁ
anavassavā
kammakkhayo,
kammakkhayā
dukkhakkhayo,
dukkhakkhayā
vedanākkhayo,
vedanākkhayā
sabbaṁ
dukkhaṁ
nijjiṇṇaṁ
bhavissatī”ti.
Tañca
panamhākaṁ
ruccati
ceva
khamati
ca,
tena
camha
attamanā’ti.
Evaṁ
vutte,
ahaṁ,
mahānāma,
te
nigaṇṭhe
etadavocaṁ:
‘kiṁ
pana
tumhe,
āvuso
nigaṇṭhā,
jānātha—
ahuvamheva
mayaṁ
pubbe
na
nāhuvamhā’ti?
‘No
hidaṁ,
āvuso’.
‘Kiṁ
pana
tumhe,
āvuso
nigaṇṭhā,
jānātha—
akaramheva
mayaṁ
pubbe
pāpakammaṁ
na
nākaramhā’ti?
‘No
hidaṁ,
āvuso’.
‘Kiṁ
pana
tumhe,
āvuso
nigaṇṭhā,
jānātha—
evarūpaṁ
vā
evarūpaṁ
vā
pāpakammaṁ
akaramhā’ti?
‘No
hidaṁ,
āvuso’.
‘Kiṁ
pana
tumhe,
āvuso
nigaṇṭhā,
jānātha—
ettakaṁ
vā
dukkhaṁ
nijjiṇṇaṁ,
ettakaṁ
vā
dukkhaṁ
nijjīretabbaṁ,
ettakamhi
vā
dukkhe
nijjiṇṇe
sabbaṁ
dukkhaṁ
nijjiṇṇaṁ
bhavissatī’ti?
‘No
hidaṁ,
āvuso’.
‘Kiṁ
pana
tumhe,
āvuso
nigaṇṭhā,
jānātha—
diṭṭheva
dhamme
akusalānaṁ
dhammānaṁ
pahānaṁ,
kusalānaṁ
dhammānaṁ
upasampadan’ti?
‘No
hidaṁ,
āvuso’.
‘Iti
kira
tumhe,
āvuso
nigaṇṭhā,
na
jānātha—
ahuvamheva
mayaṁ
pubbe
na
nāhuvamhāti,
na
jānātha—
akaramheva
mayaṁ
pubbe
pāpakammaṁ
na
nākaramhāti,
na
jānātha—
evarūpaṁ
vā
evarūpaṁ
vā
pāpakammaṁ
akaramhāti,
na
jānātha—
ettakaṁ
vā
dukkhaṁ
nijjiṇṇaṁ,
ettakaṁ
vā
dukkhaṁ
nijjīretabbaṁ,
ettakamhi
vā
dukkhe
nijjiṇṇe
sabbaṁ
dukkhaṁ
nijjiṇṇaṁ
bhavissatīti.
Na
jānātha—
diṭṭheva
dhamme
akusalānaṁ
dhammānaṁ
pahānaṁ,
kusalānaṁ
dhammānaṁ
upasampadaṁ.
Evaṁ
sante,
āvuso
nigaṇṭhā,
ye
loke
luddā
lohitapāṇino
kurūrakammantā
manussesu
paccājātā
te
nigaṇṭhesu
pabbajantī’ti?
‘Na kho, āvuso gotama, sukhena sukhaṁ adhigantabbaṁ, dukkhena kho sukhaṁ adhigantabbaṁ; sukhena cāvuso gotama, sukhaṁ adhigantabbaṁ abhavissa, rājā māgadho seniyo bimbisāro sukhaṁ adhigaccheyya, rājā māgadho seniyo bimbisāro sukhavihāritaro āyasmatā gotamenā’ti. ‘Addhāyasmantehi nigaṇṭhehi sahasā appaṭisaṅkhā vācā bhāsitā: “na kho, āvuso gotama, sukhena sukhaṁ adhigantabbaṁ, dukkhena kho sukhaṁ adhigantabbaṁ; sukhena cāvuso gotama, sukhaṁ adhigantabbaṁ abhavissa, rājā māgadho seniyo bimbisāro sukhaṁ adhigaccheyya, rājā māgadho seniyo bimbisāro sukhavihāritaro āyasmatā gotamenā”ti. Api ca ahameva tattha paṭipucchitabbo: “ko nu kho āyasmantānaṁ sukhavihāritaro rājā vā māgadho seniyo bimbisāro āyasmā vā gotamo”ti?
‘Reverend Gotama, pleasure is not gained through pleasure; pleasure is gained through pain. For if pleasure were to be gained through pleasure, King Seniya Bimbisāra of Magadha would gain pleasure, since he lives in greater pleasure than Venerable Gotama.’ ‘Clearly the venerables have spoken rashly, without reflection. Rather, I’m the one who should be asked about who lives in greater pleasure, King Bimbisāra or Venerable Gotama?’
Addhāvuso
gotama,
amhehi
sahasā
appaṭisaṅkhā
vācā
bhāsitā,
na
kho,
āvuso
gotama,
sukhena
sukhaṁ
adhigantabbaṁ,
dukkhena
kho
sukhaṁ
adhigantabbaṁ;
sukhena
cāvuso
gotama,
sukhaṁ
adhigantabbaṁ
abhavissa,
rājā
māgadho
seniyo
bimbisāro
sukhaṁ
adhigaccheyya,
rājā
māgadho
seniyo
bimbisāro
sukhavihāritaro
āyasmatā
gotamenāti.
Api
ca
tiṭṭhatetaṁ,
idānipi
mayaṁ
āyasmantaṁ
gotamaṁ
pucchāma:
“ko
nu
kho
āyasmantānaṁ
sukhavihāritaro
rājā
vā
māgadho
seniyo
bimbisāro
āyasmā
vā
gotamo”ti?
Tena
hāvuso
nigaṇṭhā,
tumheva
tattha
paṭipucchissāmi,
yathā
vo
khameyya
tathā
naṁ
byākareyyātha.
Taṁ
kiṁ
maññathāvuso
nigaṇṭhā,
pahoti
rājā
māgadho
seniyo
bimbisāro,
aniñjamāno
kāyena,
abhāsamāno
vācaṁ,
satta
rattindivāni
ekantasukhaṁ
paṭisaṁvedī
viharitun’ti?
‘No
hidaṁ,
āvuso’.
‘Taṁ
kiṁ
maññathāvuso
nigaṇṭhā,
pahoti
rājā
māgadho
seniyo
bimbisāro,
aniñjamāno
kāyena,
abhāsamāno
vācaṁ,
cha
rattindivāni
…pe…
pañca
rattindivāni
…
cattāri
rattindivāni
…
tīṇi
rattindivāni
…
dve
rattindivāni
…
ekaṁ
rattindivaṁ
ekantasukhaṁ
paṭisaṁvedī
viharitun’ti?
‘No
hidaṁ,
āvuso’.
‘Ahaṁ
kho,
āvuso
nigaṇṭhā,
pahomi
aniñjamāno
kāyena,
abhāsamāno
vācaṁ,
ekaṁ
rattindivaṁ
ekantasukhaṁ
paṭisaṁvedī
viharituṁ.
Ahaṁ
kho,
āvuso
nigaṇṭhā,
pahomi
aniñjamāno
kāyena,
abhāsamāno
vācaṁ,
dve
rattindivāni
…
tīṇi
rattindivāni
…
cattāri
rattindivāni
…
pañca
rattindivāni
…
cha
rattindivāni
…
satta
rattindivāni
ekantasukhaṁ
paṭisaṁvedī
viharituṁ.
Taṁ
kiṁ
maññathāvuso
nigaṇṭhā,
evaṁ
sante
ko
sukhavihāritaro
rājā
vā
māgadho
seniyo
bimbisāro
ahaṁ
vā’ti?
‘Evaṁ
sante
āyasmāva
gotamo
sukhavihāritaro
raññā
māgadhena
seniyena
bimbisārenā’”ti.
Idamavoca
bhagavā.
Attamano
mahānāmo
sakko
bhagavato
bhāsitaṁ
abhinandīti.
Cūḷadukkhakkhandhasuttaṁ
niṭṭhitaṁ
catutthaṁ.
‹ Previous · Page 3 of 3
Lite mode — plain HTML for e-readers and old browsers. Full version