The Shorter Discourse on the Ending of Craving · Translation: Bhikkhu Sujato, SuttaCentral
Parallels & more translations on SuttaCentral
Evaṁ
me
sutaṁ—
ekaṁ
samayaṁ
bhagavā
sāvatthiyaṁ
viharati
pubbārāme
migāramātupāsāde.
Atha
kho
sakko
devānamindo
yena
bhagavā
tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā
bhagavantaṁ
abhivādetvā
ekamantaṁ
aṭṭhāsi.
Ekamantaṁ
ṭhito
kho
sakko
devānamindo
bhagavantaṁ
etadavoca:
“kittāvatā
nu
kho,
bhante,
bhikkhu
saṅkhittena
taṇhāsaṅkhayavimutto
hoti
accantaniṭṭho
accantayogakkhemī
accantabrahmacārī
accantapariyosāno
seṭṭho
devamanussānan”ti?
“Idha,
devānaminda,
bhikkhuno
sutaṁ
hoti:
‘sabbe
dhammā
nālaṁ
abhinivesāyā’ti.
Evañcetaṁ,
devānaminda,
bhikkhuno
sutaṁ
hoti:
‘sabbe
dhammā
nālaṁ
abhinivesāyā’ti.
So
sabbaṁ
dhammaṁ
abhijānāti;
sabbaṁ
dhammaṁ
abhiññāya
sabbaṁ
dhammaṁ
parijānāti;
sabbaṁ
dhammaṁ
pariññāya
yaṁ
kiñci
vedanaṁ
vedeti—
sukhaṁ
vā
dukkhaṁ
vā
adukkhamasukhaṁ
vā,
so
tāsu
vedanāsu
aniccānupassī
viharati,
virāgānupassī
viharati,
nirodhānupassī
viharati,
paṭinissaggānupassī
viharati.
So
tāsu
vedanāsu
aniccānupassī
viharanto,
virāgānupassī
viharanto,
nirodhānupassī
viharanto,
paṭinissaggānupassī
viharanto
na
kiñci
loke
upādiyati.
Anupādiyaṁ
na
paritassati,
aparitassaṁ
paccattaññeva
parinibbāyati:
‘khīṇā
jāti,
vusitaṁ
brahmacariyaṁ,
kataṁ
karaṇīyaṁ,
nāparaṁ
itthattāyā’ti
pajānāti.
Ettāvatā
kho,
devānaminda,
bhikkhu
saṅkhittena
taṇhāsaṅkhayavimutto
hoti
accantaniṭṭho
accantayogakkhemī
accantabrahmacārī
accantapariyosāno
seṭṭho
devamanussānan”ti.
Atha kho sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyi.
Tena
kho
pana
samayena
āyasmā
mahāmoggallāno
bhagavato
avidūre
nisinno
hoti.
Atha
kho
āyasmato
mahāmoggallānassa
etadahosi:
“kiṁ
nu
kho
so
yakkho
bhagavato
bhāsitaṁ
abhisamecca
anumodi
udāhu
no;
yannūnāhaṁ
taṁ
yakkhaṁ
jāneyyaṁ—
yadi
vā
so
yakkho
bhagavato
bhāsitaṁ
abhisamecca
anumodi
yadi
vā
no”ti?
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—pubbārāme migāramātupāsāde antarahito devesu tāvatiṁsesu pāturahosi.
Tena
kho
pana
samayena
sakko
devānamindo
ekapuṇḍarīke
uyyāne
dibbehi
pañcahi
tūriyasatehi
samappito
samaṅgībhūto
paricāreti.
Addasā
kho
sakko
devānamindo
āyasmantaṁ
mahāmoggallānaṁ
dūratova
āgacchantaṁ.
Disvāna
tāni
dibbāni
pañca
tūriyasatāni
paṭippaṇāmetvā
yenāyasmā
mahāmoggallāno
tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā
āyasmantaṁ
mahāmoggallānaṁ
etadavoca:
“ehi
kho,
mārisa
moggallāna,
svāgataṁ,
mārisa
moggallāna.
Cirassaṁ
kho,
mārisa
moggallāna,
imaṁ
pariyāyaṁ
akāsi
yadidaṁ
idhāgamanāya.
Nisīda,
mārisa
moggallāna,
idamāsanaṁ
paññattan”ti.
Nisīdi
kho
āyasmā
mahāmoggallāno
paññatte
āsane.
Sakkopi
kho
devānamindo
aññataraṁ
nīcaṁ
āsanaṁ
gahetvā
ekamantaṁ
nisīdi.
Ekamantaṁ
nisinnaṁ
kho
sakkaṁ
devānamindaṁ
āyasmā
mahāmoggallāno
etadavoca:
“yathā
kathaṁ
pana
kho,
kosiya,
bhagavā
saṅkhittena
taṇhāsaṅkhayavimuttiṁ
abhāsi?
Sādhu
mayampi
etissā
kathāya
bhāgino
assāma
savanāyā”ti.
“Mayaṁ
kho,
mārisa
moggallāna,
bahukiccā
bahukaraṇīyā—
appeva
sakena
karaṇīyena,
api
ca
devānaṁyeva
tāvatiṁsānaṁ
karaṇīyena.
Api
ca,
mārisa
moggallāna,
sussutaṁyeva
hoti
suggahitaṁ
sumanasikataṁ
sūpadhāritaṁ,
yaṁ
no
khippameva
antaradhāyati.
Bhūtapubbaṁ,
mārisa
moggallāna,
devāsurasaṅgāmo
samupabyūḷho
ahosi.
Tasmiṁ
kho
pana,
mārisa
moggallāna,
saṅgāme
devā
jiniṁsu,
asurā
parājiniṁsu.
So
kho
ahaṁ,
mārisa
moggallāna,
taṁ
saṅgāmaṁ
abhivijinitvā
vijitasaṅgāmo
tato
paṭinivattitvā
vejayantaṁ
nāma
pāsādaṁ
māpesiṁ.
Vejayantassa
kho,
mārisa
moggallāna,
pāsādassa
ekasataṁ
niyyūhaṁ.
Ekekasmiṁ
niyyūhe
satta
satta
kūṭāgārasatāni.
Ekamekasmiṁ
kūṭāgāre
satta
satta
accharāyo.
Ekamekissā
accharāya
satta
satta
paricārikāyo.
Iccheyyāsi
no
tvaṁ,
mārisa
moggallāna,
vejayantassa
pāsādassa
rāmaṇeyyakaṁ
daṭṭhun”ti?
Adhivāsesi
kho
āyasmā
mahāmoggallāno
tuṇhībhāvena.
Page 1 of 2 · Next ›
Lite mode — plain HTML for e-readers and old browsers. Full version