Fear and Dread · Translation: Bhikkhu Sujato, SuttaCentral
Parallels & more translations on SuttaCentral
So
evaṁ
samāhite
citte
parisuddhe
pariyodāte
anaṅgaṇe
vigatūpakkilese
mudubhūte
kammaniye
ṭhite
āneñjappatte
pubbenivāsānussatiñāṇāya
cittaṁ
abhininnāmesiṁ.
So
anekavihitaṁ
pubbenivāsaṁ
anussarāmi,
seyyathidaṁ—ekampi
jātiṁ
dvepi
jātiyo
tissopi
jātiyo
catassopi
jātiyo
pañcapi
jātiyo
dasapi
jātiyo
vīsampi
jātiyo
tiṁsampi
jātiyo
cattālīsampi
jātiyo
paññāsampi
jātiyo
jātisatampi
jātisahassampi
jātisatasahassampi
anekepi
saṁvaṭṭakappe
anekepi
vivaṭṭakappe
anekepi
saṁvaṭṭavivaṭṭakappe:
‘amutrāsiṁ
evaṁnāmo
evaṅgotto
evaṁvaṇṇo
evamāhāro
evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī
evamāyupariyanto,
so
tato
cuto
amutra
udapādiṁ;
tatrāpāsiṁ
evaṁnāmo
evaṅgotto
evaṁvaṇṇo
evamāhāro
evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī
evamāyupariyanto,
so
tato
cuto
idhūpapanno’ti.
Iti
sākāraṁ
sauddesaṁ
anekavihitaṁ
pubbenivāsaṁ
anussarāmi.
Ayaṁ
kho
me,
brāhmaṇa,
rattiyā
paṭhame
yāme
paṭhamā
vijjā
adhigatā,
avijjā
vihatā
vijjā
uppannā,
tamo
vihato
āloko
uppanno,
yathā
taṁ
appamattassa
ātāpino
pahitattassa
viharato.
So
evaṁ
samāhite
citte
parisuddhe
pariyodāte
anaṅgaṇe
vigatūpakkilese
mudubhūte
kammaniye
ṭhite
āneñjappatte
sattānaṁ
cutūpapātañāṇāya
cittaṁ
abhininnāmesiṁ.
So
dibbena
cakkhunā
visuddhena
atikkantamānusakena
satte
passāmi
cavamāne
upapajjamāne
hīne
paṇīte
suvaṇṇe
dubbaṇṇe
sugate
duggate
yathākammūpage
satte
pajānāmi:
‘ime
vata
bhonto
sattā
kāyaduccaritena
samannāgatā
vacīduccaritena
samannāgatā
manoduccaritena
samannāgatā
ariyānaṁ
upavādakā
micchādiṭṭhikā
micchādiṭṭhikammasamādānā;
te
kāyassa
bhedā
paraṁ
maraṇā
apāyaṁ
duggatiṁ
vinipātaṁ
nirayaṁ
upapannā.
Ime
vā
pana
bhonto
sattā
kāyasucaritena
samannāgatā
vacīsucaritena
samannāgatā
manosucaritena
samannāgatā
ariyānaṁ
anupavādakā
sammādiṭṭhikā
sammādiṭṭhikammasamādānā;
te
kāyassa
bhedā
paraṁ
maraṇā
sugatiṁ
saggaṁ
lokaṁ
upapannā’ti.
Iti
dibbena
cakkhunā
visuddhena
atikkantamānusakena
satte
passāmi
cavamāne
upapajjamāne
hīne
paṇīte
suvaṇṇe
dubbaṇṇe
sugate
duggate
yathākammūpage
satte
pajānāmi.
Ayaṁ
kho
me,
brāhmaṇa,
rattiyā
majjhime
yāme
dutiyā
vijjā
adhigatā,
avijjā
vihatā
vijjā
uppannā,
tamo
vihato
āloko
uppanno,
yathā
taṁ
appamattassa
ātāpino
pahitattassa
viharato.
So
evaṁ
samāhite
citte
parisuddhe
pariyodāte
anaṅgaṇe
vigatūpakkilese
mudubhūte
kammaniye
ṭhite
āneñjappatte
āsavānaṁ
khayañāṇāya
cittaṁ
abhininnāmesiṁ.
So
‘idaṁ
dukkhan’ti
yathābhūtaṁ
abbhaññāsiṁ,
‘ayaṁ
dukkhasamudayo’ti
yathābhūtaṁ
abbhaññāsiṁ,
‘ayaṁ
dukkhanirodho’ti
yathābhūtaṁ
abbhaññāsiṁ,
‘ayaṁ
dukkhanirodhagāminī
paṭipadā’ti
yathābhūtaṁ
abbhaññāsiṁ.
‘Ime
āsavā’ti
yathābhūtaṁ
abbhaññāsiṁ,
‘ayaṁ
āsavasamudayo’ti
yathābhūtaṁ
abbhaññāsiṁ,
‘ayaṁ
āsavanirodho’ti
yathābhūtaṁ
abbhaññāsiṁ,
‘ayaṁ
āsavanirodhagāminī
paṭipadā’ti
yathābhūtaṁ
abbhaññāsiṁ.
Tassa
me
evaṁ
jānato
evaṁ
passato
kāmāsavāpi
cittaṁ
vimuccittha,
bhavāsavāpi
cittaṁ
vimuccittha,
avijjāsavāpi
cittaṁ
vimuccittha.
Vimuttasmiṁ
vimuttamiti
ñāṇaṁ
ahosi.
‘Khīṇā
jāti,
vusitaṁ
brahmacariyaṁ,
kataṁ
karaṇīyaṁ,
nāparaṁ
itthattāyā’ti
abbhaññāsiṁ.
Ayaṁ
kho
me,
brāhmaṇa,
rattiyā
pacchime
yāme
tatiyā
vijjā
adhigatā,
avijjā
vihatā
vijjā
uppannā,
tamo
vihato
āloko
uppanno,
yathā
taṁ
appamattassa
ātāpino
pahitattassa
viharato.
Siyā
kho
pana
te,
brāhmaṇa,
evamassa:
‘ajjāpi
nūna
samaṇo
gotamo
avītarāgo
avītadoso
avītamoho,
tasmā
araññavanapatthāni
pantāni
senāsanāni
paṭisevatī’ti.
Na
kho
panetaṁ,
brāhmaṇa,
evaṁ
daṭṭhabbaṁ.
Dve
kho
ahaṁ,
brāhmaṇa,
atthavase
sampassamāno
araññavanapatthāni
pantāni
senāsanāni
paṭisevāmi—
attano
ca
diṭṭhadhammasukhavihāraṁ
sampassamāno,
pacchimañca
janataṁ
anukampamāno”ti.
“Anukampitarūpā
vatāyaṁ
bhotā
gotamena
pacchimā
janatā,
yathā
taṁ
arahatā
sammāsambuddhena.
Abhikkantaṁ,
bho
gotama.
Abhikkantaṁ,
bho
gotama.
Seyyathāpi,
bho
gotama,
nikkujjitaṁ
vā
ukkujjeyya,
paṭicchannaṁ
vā
vivareyya,
mūḷhassa
vā
maggaṁ
ācikkheyya,
andhakāre
vā
telapajjotaṁ
dhāreyya:
‘cakkhumanto
rūpāni
dakkhantī’ti;
evamevaṁ
bhotā
gotamena
anekapariyāyena
dhammo
pakāsito.
Esāhaṁ
bhavantaṁ
gotamaṁ
saraṇaṁ
gacchāmi
dhammañca
bhikkhusaṅghañca.
Upāsakaṁ
maṁ
bhavaṁ
gotamo
dhāretu
ajjatagge
pāṇupetaṁ
saraṇaṁ
gatan”ti.
Bhayabheravasuttaṁ
niṭṭhitaṁ
catutthaṁ.
‹ Previous · Page 4 of 4
Lite mode — plain HTML for e-readers and old browsers. Full version