At Kīṭāgiri · Translation: Bhikkhu Sujato, SuttaCentral
Parallels & more translations on SuttaCentral
This text has no word-by-word glosses yet — opening it has queued them. Reload in a few minutes.
Evaṁ me sutaṁ— ekaṁ samayaṁ bhagavā kāsīsu cārikaṁ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi:
So I have heard. At one time the Buddha was wandering in the land of the Kāsis together with a large Saṅgha of mendicants. There the Buddha addressed the mendicants:
“ahaṁ kho, bhikkhave, aññatreva rattibhojanā bhuñjāmi. Aññatra kho panāhaṁ, bhikkhave, rattibhojanā bhuñjamāno appābādhatañca sañjānāmi appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca. Etha, tumhepi, bhikkhave, aññatreva rattibhojanā bhuñjatha. Aññatra kho pana, bhikkhave, tumhepi rattibhojanā bhuñjamānā appābādhatañca sañjānissatha appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañcā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ.
“Mendicants, I abstain from eating at night. Doing so, I find that I’m healthy and well, nimble, strong, and living comfortably. You too should never eat at night. Doing so, you’ll find that you’re healthy and well, nimble, strong, and living comfortably.” “Yes, sir,” they replied.
Atha kho bhagavā kāsīsu anupubbena cārikaṁ caramāno yena kīṭāgiri nāma kāsīnaṁ nigamo tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā kīṭāgirismiṁ viharati kāsīnaṁ nigame.
Then the Buddha, traveling stage by stage in the land of the Kāsis, arrived at a town of the Kāsis named Kīṭāgiri, and stayed there.
Tena kho pana samayena assajipunabbasukā nāma bhikkhū kīṭāgirismiṁ āvāsikā honti. Atha kho sambahulā bhikkhū yena assajipunabbasukā bhikkhū tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā assajipunabbasuke bhikkhū etadavocuṁ: “bhagavā kho, āvuso, aññatreva rattibhojanā bhuñjati bhikkhusaṅgho ca. Aññatra kho panāvuso, rattibhojanā bhuñjamānā appābādhatañca sañjānanti appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca. Etha, tumhepi, āvuso, aññatreva rattibhojanā bhuñjatha. Aññatra kho panāvuso, tumhepi rattibhojanā bhuñjamānā appābādhatañca sañjānissatha appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañcā”ti. Evaṁ vutte, assajipunabbasukā bhikkhū te bhikkhū etadavocuṁ: “mayaṁ kho, āvuso, sāyañceva bhuñjāma pāto ca divā ca vikāle. Te mayaṁ sāyañceva bhuñjamānā pāto ca divā ca vikāle appābādhatañca sañjānāma appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca. Te mayaṁ kiṁ sandiṭṭhikaṁ hitvā kālikaṁ anudhāvissāma?
Now at that time the mendicants who followed Assaji and Punabbasuka were residing at Kīṭāgiri. Then several mendicants went up to them and said, “Reverends, the Buddha never eats at night, and neither does the mendicant Saṅgha. Doing so, they find that they’re healthy and well, nimble, strong, and living comfortably. You too should abstain from eating at night. Doing so, you’ll find that you’re healthy and well, nimble, strong, and living comfortably.” When they said this, the mendicants who followed Assaji and Punabbasuka said to them, “Reverends, we eat at dusk, at daybreak, and at the wrong time of day. Doing so, we find that we’re healthy and well, nimble, strong, and living comfortably. Why should we give up what is apparent in the present to chase after what takes effect over time?
Sāyañceva mayaṁ bhuñjissāma pāto ca divā ca vikāle”ti.
We shall eat at dusk, at daybreak, and at the wrong time of day.”
Yato kho te bhikkhū nāsakkhiṁsu assajipunabbasuke bhikkhū saññāpetuṁ, atha yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “idha mayaṁ, bhante, yena assajipunabbasukā bhikkhū tenupasaṅkamimha; upasaṅkamitvā assajipunabbasuke bhikkhū etadavocumha: ‘bhagavā kho, āvuso, aññatreva rattibhojanā bhuñjati bhikkhusaṅgho ca; aññatra kho panāvuso, rattibhojanā bhuñjamānā appābādhatañca sañjānanti appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca. Etha, tumhepi, āvuso, aññatreva rattibhojanā bhuñjatha. Aññatra kho panāvuso, tumhepi rattibhojanā bhuñjamānā appābādhatañca sañjānissatha appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañcā’ti. Evaṁ vutte, bhante, assajipunabbasukā bhikkhū amhe etadavocuṁ: ‘mayaṁ kho, āvuso, sāyañceva bhuñjāma pāto ca divā ca vikāle.
Since those mendicants were unable to persuade the mendicants who were followers of Assaji and Punabbasuka, they approached the Buddha, bowed, sat down to one side, and told him what had happened.
Te mayaṁ sāyañceva bhuñjamānā pāto ca divā ca vikāle appābādhatañca sañjānāma appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca. Te mayaṁ kiṁ sandiṭṭhikaṁ hitvā kālikaṁ anudhāvissāma? Sāyañceva mayaṁ bhuñjissāma pāto ca divā ca vikāle’ti. Yato kho mayaṁ, bhante, nāsakkhimha assajipunabbasuke bhikkhū saññāpetuṁ, atha mayaṁ etamatthaṁ bhagavato ārocemā”ti.
Atha kho bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesi: “ehi tvaṁ, bhikkhu, mama vacanena assajipunabbasuke bhikkhū āmantehi: ‘satthā āyasmante āmantetī’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yena assajipunabbasukā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā assajipunabbasuke bhikkhū etadavoca: “satthā āyasmante āmantetī”ti. “Evamāvuso”ti kho assajipunabbasukā bhikkhū tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho assajipunabbasuke bhikkhū bhagavā etadavoca: “saccaṁ kira, bhikkhave, sambahulā bhikkhū tumhe upasaṅkamitvā etadavocuṁ: ‘bhagavā kho, āvuso, aññatreva rattibhojanā bhuñjati bhikkhusaṅgho ca. Aññatra kho panāvuso, rattibhojanā bhuñjamānā appābādhatañca sañjānanti appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca. Etha, tumhepi, āvuso, aññatreva rattibhojanā bhuñjatha.
So the Buddha addressed one of the monks, “Please, monk, in my name tell the mendicants who follow Assaji and Punabbasuka that the Teacher summons them.” “Yes, sir,” that monk replied. He went to those mendicants and said, “Venerables, the Teacher summons you.” “Yes, reverend,” those mendicants replied. They went to the Buddha, bowed, and sat down to one side. The Buddha said to them, “Is it really true, mendicants, that several mendicants went to you and said: ‘Reverends, the Buddha never eats at night, and neither does the mendicant Saṅgha. Doing so, they find that they’re healthy and well, nimble, strong, and living comfortably. You too should never eat at night.
Page 1 of 5 · Next ›
Lite mode — plain HTML for e-readers and old browsers. Full version